Iekaisums ir organisma pamataizsardzības mehānisms, taču atsevišķos gadījumos tas kļūst par smagu sirds un asinsvadu slimību riska faktoru. Zinātnieki dokumentē arvien vairāk pierādījumu, kas saista hronisku zemas pakāpes iekaisumu ar sirdslēkmi, insultu un sirds mazspēju. Par to ziņo Amerikas Sirds asociācija (AHA).
Pēc ekspertu domām, smags iekaisums pēc traumas vai infekcijas ir normāla un nepieciešama reakcija. Briesmas rada cits veids – ilgstošs, viegls sistēmisks iekaisums, kas attīstās gadu gaitā un paliek neredzams līdz pirmajiem kardiovaskulārajiem notikumiem. Kā skaidroja Dienvidrietumu Teksasas medicīnas centra kardioreimatoloģijas un kardiodermatoloģijas programmas direktore Bretanija Vēbere, slikti ieradumi, stress un mazkustīgs dzīvesveids var sabojāt asinsvadus, bet aterosklerozes plāksnes pašas uztur iekaisuma fonu. Tas rada apstākļus, kādos asinsvadu siena kļūst nestabila, un ievērojami palielinās aplikuma plīsuma un sekojošas sirdslēkmes vai insulta risks.
Pētījumi liecina, ka sistēmiskā iekaisuma marķieri bieži paredz kardiovaskulārus notikumus, kā arī holesterīna līmeni.
Tāpēc pēdējos gados uzmanība šim mehānismam strauji pieaug.
Zinātnieki uzsver, ka riska samazināšanas atslēga slēpjas dzīvesveida izmaiņās. Slikts uzturs palielina iekaisuma reakcijas, savukārt diētas, kas bagātas ar dārzeņiem, veseliem ēdieniem un veselīgiem taukiem, ievērojami samazina iekaisuma marķieru līmeni. Miega trūkums palielina kortizola koncentrāciju un arī stimulē iekaisumu. Hronisks stress iedarbojas līdzīgi, un regulāras fiziskās aktivitātes, gluži pretēji, samazina sistēmisko iekaisuma reakciju ne tikai normalizējot svaru, bet arī tieši ietekmējot vielmaiņas procesus.
Kardiologi īpašu uzmanību pievērš vīrusu infekcijām: liela metaanalīze parādīja, ka mēneša laikā pēc saslimšanas ar gripu infarkta iespējamība palielinās četras reizes, bet insulta – pieckārtīgi. Tāpēc aizsardzība pret sezonāliem vīrusiem tiek uzskatīta par daļu no sirds un asinsvadu slimību profilakses.
Tomēr eksperti brīdina, ka pretiekaisuma piedevas un populārās “detoksikācijas diētas” nevar aizstāt visaptverošu hroniska iekaisuma cēloņu novēršanu. Apgalvojumi par “tūlītēju atvieglojumu” nav pamatoti ar klīniskiem pierādījumiem, un paši produkti bieži vien nav reglamentēti.
