Laika gaitā šīs atkārtotās frāzes pastiprina negatīvās domāšanas modeļus.
Negatīva pašrunāšana galu galā kļūst par ieradumu / Foto: pixabay.com
Cilvēki ar neatlaidīgu negatīvu domāšanu bieži lieto vienas un tās pašas frāzes, kas rada pesimistisku attieksmi pret dzīvi un neļauj tikt galā ar grūtībām. Pie šādiem secinājumiem nonākuši YourTango minētie psihologi.
Pēc ekspertu domām, negatīva pašrunāšana ar laiku kļūst par ieradumu. Pastāvīga noteiktu domu atkārtošana rada neveiksmes domāšanas veidu, kas apgrūtina cilvēka lēmumu pieņemšanu, jaunu lietu izmēģināšanu un pielāgošanos pārmaiņām.
Laika gaitā šīs atkārtotās frāzes pastiprina negatīvās domāšanas modeļus. Tie kļūst par daļu no tā, kā cilvēks izskaidro neveiksmes, attiecības un pat parastus notikumus.
Šeit ir 11 frāzes, kuras cilvēki ar negatīvu domāšanu atkārto atkal un atkal.
1. “Kāda jēga?”
Šo frāzi bieži lieto, kad jau ir nolemts, ka pūles neko nemainīs. Šāda reakcija ir saistīta ar iegūto pesimismu, kad iznākums jau iepriekš tiek uztverts kā zaudējums.
Ja cilvēki uzskata, ka viņu rīcība neko nemainīs, viņi pārstāj investēt sarežģītu problēmu risināšanā. Jautājums “kāda jēga?” var būt veids, kā izvairīties no riska vai atbildības. Tas palīdz agri samazināt cerības un aizsargāt pret vilšanos, taču laika gaitā tas klusi ierobežo iespējas.
2. “Ar mani tas vienmēr notiek.”
Cilvēki ar negatīvu domāšanu individuālās neveiksmes bieži interpretē kā personiskas nelaimes modeļus. Psihologi šo tendenci sauc par pārmērīgu vispārināšanu, kad viens nepatīkams notikums kļūst par globālas personības vēstures sekām.
Kad cilvēks saka “ar mani tas vienmēr notiek”, viņš patiesībā apvieno daudzus dažādus notikumus vienā kategoriskā secinājumā. Šis formulējums pastiprina sajūtu par apburto loku, no kura nav iespējams izkļūt.
3. “Nekas nekad neizdodas”
Šī frāze atspoguļo globālu izpratni par sarežģītību. Tā vietā, lai novērtētu kādu situāciju, cilvēks uzskata dzīvi par pastāvīgu vilšanās sēriju.
Šādi negatīvi vispārinājumi var izkropļot realitātes uztveri. Bieži atkārtojot šo frāzi, cilvēks var neapzināti ignorēt pozitīvos piemērus. Panākumi sāk šķist nejauši, un neveiksmes – dabisks, kas pastiprina pārliecību, ka centieni reti dod rezultātus.
4. “Cilvēki ir visbriesmīgākie radījumi”
Šādi izteikumi liecina par pieaugošu cinismu pret apkārtējo sabiedrību. Sociālās psiholoģijas pētījumi liecina, ka, kad cilvēki piedzīvo atkārtotu vilšanos attiecībās, viņi sāk pieņemt vispārējus aizsardzības uzskatus par cilvēka dabas “neglītumu”.
Sākotnēji šī frāze var būt tikai emocionāla reakcija uz kairinājumu. Tomēr tā regulāra atkārtošana var pārvērst to par stabilu attieksmi. Rezultātā cilvēks sāk uztvert citus caur aizdomu vai aizkaitinājuma prizmu, kas apgrūtina attiecību veidošanu. Kad cilvēks sagaida no cilvēkiem sliktāko, viņš biežāk sāk pamanīt tieši šādas izpausmes.
5. “Es to zināju”
Šī frāze retrospektīvi atspoguļo pesimismu. Kad kaut kas noiet greizi, cilvēks to pasniedz kā pierādījumu tam, ka viņa negatīvās cerības visu laiku bija patiesas.
Pētījumi apstiprina, ka cilvēki mēdz labāk atcerēties informāciju, kas apstiprina viņu esošos uzskatus. Frāze “es to zināju” pastiprina neizbēgamas vilšanās sajūtu. Tā vietā, lai analizētu situāciju, viņa jebkuru notikumu pārvērš negatīva scenārija apstiprinājumā.
6. “Man tiešām nav paveicies”
Šāda terminoloģija dzīvi raksturo kā kaut ko tādu, kas notiek ar cilvēku, nevis kā kaut ko tādu, ko viņš var ietekmēt. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri rezultātus galvenokārt saista ar ārējiem faktoriem, bieži izjūt mazāku autonomiju lēmumu pieņemšanā.
Frāze “man vienkārši nepaveicās” var šķist nekaitīga, taču tās atkārtotā atkārtošana atspoguļo pārliecību, ka notiekošais nav atkarīgs no personīgām darbībām. Kad neveiksme kļūst par universālu skaidrojumu, pūles sāk šķist bezjēdzīgas.
7. “Tas nebūs ilgi”
Pat pozitīva pieredze kādam ar negatīvu attieksmi var šķist īslaicīga. Tā vietā, lai izbaudītu labos laikus, viņš var sagaidīt brīdi, kad atkal viss sabruks.
Psihologi to sauc par aizsardzības pesimismu, stratēģiju, kurā sliktākā gaidīšana tiek uztverta kā emocionālas sagatavošanās veids. Frāze “ilgi neturēsies” palīdz distancēties no cerībām, bet tajā pašā laikā neļauj pilnībā izjust pozitīvas emocijas.
8. “Kāpēc vispār mēģināt?”
Šī frāze atspoguļo dziļāku izmisuma formu nekā vienkāršu vilšanos. Viņa norāda, ka pašas pūles šķiet bezjēdzīgas.
Kad cilvēki pastāvīgi sagaida neveiksmi, viņu vēlme rīkoties ievērojami samazinās. Šāda attieksme var parādīties pēc smagas pieredzes, bet, ja tā kļūst ierasta, tā liecina par nopietnāku iekšējo stāvokli.
9. “Tas varētu notikt tikai šodien.”
Cilvēkam ar negatīvu skatījumu uz dzīvi sīkas nepatikšanas bieži kļūst par simbolu. Vilciena aizkavēšanos vai garu rindu var uzskatīt par apstiprinājumu, ka diena ir sabojāta.
Cilvēki, kas koncentrējas uz negatīvām detaļām, var netīši palielināt nelielu kairinājumu nozīmi. Rezultātā īslaicīgas neērtības sāk uztvert kā nopietnāku problēmu pierādījumu.
10. “Nevienam neinteresē”
Šī frāze bieži atspoguļo personīgās izolācijas vai neapmierinātības sajūtu. Cilvēki ir ārkārtīgi jutīgi pret sociālās atstumtības izjūtām. Ja kāds atkārtoti saka: “Nevienam nerūp”, viņš var paust dziļāku neapmierinātību par sabiedrības atbalsta vai atzinības trūkumu.
Problēma ir tāda, ka šāds apgalvojums izklausās kā absolūts apgalvojums. Tas neatstāj vietu niansēm un pastiprina sajūtu, ka nespēj sazināties ar citiem. Laika gaitā tas var palielināt emocionālo attālumu starp cilvēkiem.
11. “Es tikai skatos uz lietām reāli.”
Iespējams, visizplatītākā frāze, ko cilvēki izmanto, lai aizstāvētu negatīvu skatījumu uz dzīvi.
Dažreiz cilvēki negatīvās prognozes sauc par reālismu, lai pasargātu sevi no vilšanās. Šis skaidrojums izklausās loģisks un racionāls, taču šīs frāzes regulāra atkārtošana bieži norāda uz pasaules uzskatu, kas sagaida neveiksmi pat pirms patiesu iemeslu parādīšanās. Tas kļūst par sava veida vairogu, kas aizsargā negatīvu attieksmi.
Turklāt eksperti atzīmē, ka pesimistisku attieksmi bieži vien pavada cerības uz ļaunāko. Pēc psihologu domām, šāda attieksme var nopietni ietekmēt emocionālo stāvokli un dzīves kvalitāti. Taču negatīvo pašrunāšanu var pamazām mainīt, mācoties pamanīt šādas domas un aizstājot tās ar optimistiskākiem un konstruktīvākiem situācijas vērtējumiem.
Nelaimīgi cilvēki ir pakļauti negatīviem ieradumiem
Psihologi nosaukuši 11 ieradumus, ko nelaimīgi cilvēki gandrīz vienmēr ievēro pirms iziešanas no mājas – sākot no nemitīgas telefona pārbaudes līdz domāšanai par nejaušām problēmām. Šādi nelieli negatīvi ieradumi un attieksme var pārvērsties rutīnā un pasliktināt jūsu psiholoģisko stāvokli.
Finansiālie panākumi bieži vien ir atkarīgi no ieradumiem, ko ieaudzinām savā ikdienas dzīvē. Lai gan sistēmiski faktori neapšaubāmi ietekmē ekonomisko stabilitāti, noteikta uzvedība var būtiski ietekmēt mūsu finanšu trajektoriju.
